Jūras transporta negadījumu izmeklēšana ir viens no Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbības virzieniem un būtiskajām funkcijām.

Valsts pārvaldes funkciju īstenošanu jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu kuģošanas drošības jomā saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 8.1. pantu un V nodaļu “Jūras negadījumi un jūras incidenti”, Ministru kabineta 2011. gada 12. jūlija noteikumiem Nr. 561 “Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanas kārtība”, Eiropas Komisijas regulu (ES) Nr.1286/2011 (2011. gada 9. decembris), ar ko pieņem jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/18/EK 5. panta 4. punktu, Jūras drošības komitejas 2008. gada 16. maija rezolūcijai MSC.255(84) pievienoto Kodeksu par starptautiskajiem standartiem un rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas kodekss) un citiem IMO dokumentiem jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā veic Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa.

Birojs izmeklē jūras negadījumus un incidentus, kas notikuši Latvijas jurisdikcijas ūdeņos, kā arī negadījumus, kuros ir iesaistīti Latvijas Republikas karoga kuģi neatkarīgi no to atrašanās vietas, kā arī gadījumos, kad Latvijas Republika ir būtiski ieinteresētā valsts.

Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas speciālisti:

  • Veic jūras negadījumu un incidentu drošuma sākotnēju izvērtēšanu;
  • Veic jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu atsevišķi un neatkarīgi no tiesībsargājošajām institūcijām, vienlaikus koordinējot savas darbības ar tām un citām izmeklēšanā iesaistītajām institūcijām saskaņā ar starpresoru vienošanās līgumiem;
  • Sagatavo jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas ziņojumus un izstrādā drošuma rekomendācijas jūras negadījumu un incidentu novēršanai nākotnē;
  • Ziņo Satiksmes ministram par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem jūras negadījumiem un incidentiem, kā arī par citās valstīs notikušajiem jūras negadījumiem un incidentiem, ja tajos ir iesaistīti Latvijas Republikas karoga kuģi;
  • Ziņo ieinteresēto valstu jūras nozares institūcijām un Eiropas Komisijai (EC), Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), un Starptautiskās Jūrniecības Organizācijai par uz Latvijas Republikas karoga kuģiem notikušajiem jūras negadījumiem un incidentiem;
  • Analizē jūras negadījumu un incidentu cēloņus, sistematizē un uzglabā informāciju par visiem jūras nozares negadījumiem un incidentiem, kas notika Latvijas Republikas jurisdikcijas ūdeņos, kuros iesaistīti zem Latvijas Republikas karoga reģistrēti kuģi vai Latvijas Republika ir būtiski  ieinteresētā valsts;
  • Veic datu ievadīšanu par notikušajiem jūras negadījumiem un incidentiem Eiropas Komisijas, Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) digitālajā sistēmā EMCIP (European Maritime Casualty Investigation Platform), kā arī Starptautiskās Jūras organizācijas digitālajā sistēmā GISIS (Global Integrated Shipping Information System);

 

Jūras nelaimes gadījumu izmeklēšanas gala ziņojumus iespējams aplūkot šeit - https://www.taiib.gov.lv/lv/juras-izmeklesanas-zinojumi

Jūras nelaimes gadījumu izmeklēšanas nodaļas izstrādātās rekomendācijas pēc negadījumu izmeklēšanas iespējams aplūkot šeit -https://www.taiib.gov.lv/lv/media/723/download?attachment

Jūras negadījumu izmeklēšanas nodaļa strādā divi kompetenti un pieredzējuši darbinieki.

Jūras negadījumu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Aleksandrs Pavlovičs strādā Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā kopš 2011. gada, vadot un organizējot jūras negadījumu izmeklēšanu uz Latvijas karoga kuģiem un Latvijas jurisdikcijas ūdeņos. Pirms darba uzsākšanas Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā A.Pavlovičs ilgus gadus strādāja Latvijas Jūras spēkos, laika periodā no 2004. gada līdz 2009. gadam veicot arī Jūras spēku komandiera pienākumus.

A.Pavlovičam ir profesionālais maģistra grāds jūras transportā (iegūts Latvijas Jūras Akadēmijā), kā arī virkne dažādu sertifikātu tematiskos apmācības kursos: ugunsgrēku izmeklēšana, cilvēka faktors jūras drošībā, paplašinātais jūras negadījumu izmeklētāju kurss u.c.

Jūras negadījumu izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja Signe Klusa strādā Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā kopš 2025. gada, pirms darba uzsākšanas birojā S.Klusa ir strādājusi Satiksmes ministrijā jūras transporta, loģistikas un ostu jomā, Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes sekretariātā, kā arī uzņēmumā, kura pamatfunkcijas saistās ar jūrnieku atlasi darbam pie kuģu operatoriem.

S.Klusa ir ieguvusi bakalaura grādu ostu vadībā un administrēšanā un maģistra grādu jūras transporta vadībā Latvijas Jūras akadēmijā. Papildus studijām Latvijā viņa ir ieguvusi arī starptautisku pieredzi, studējot Dubrovnikas Universitātē (Horvātijā), apgūstot jūrniecības zinības (Nautical Studies), kā arī turpina studijas EMSA.

Nacionālie normatīvie akti

Ministru kabineta noteikumi Nr. 561 Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanas kārtība

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

Jūras kodekss

 

Starptautiskie normatīvie akti

https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.1070(28).pdf

2008. gada 16.maija IMO Rezolūcija MSC.255(84) Starptautisko standartu un rekomendētās prakses jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodekss" (negadījumu izmeklēšanas kodekss)

2011. gada 09. decembra KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1286/2011 “ar ko pieņem jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/18/EK 5. panta 4. Punktu”

2009. gada 23. aprīļa EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/18/EK ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK

MSC-MEPC.3/Circ.3 Reports on marine casualties and incidents - Revised harmonised reporting procedures – Reports required under SOLAS regulation I/21 and MARPOL, articles 8 and 12

MSC-MEPC.3/Circ.4 Reports on marine casualties and incidents - Revised harmonised reporting procedures - Reports required under SOLAS regulations I/21 and XI-1/6, and MARPOL, articles 8 and 12

Resolution LEG.3(91) Adoption of Guidelines on fair treatment of seafarers in the event of a maritime accident