2007. gada Publiskais pārskats

Vadības ziņojums

„Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs” tika izveidots uz „Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja” bāzes, saskaņā ar 2006.gada 12.decembra Ministru Kabineta rīkojumu Nr.953 „Par smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūciju” izveidi. Birojs ir satiksmes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Biroja darbības mērķis līdz 2007.gada 31.martam bija valsts pārvaldes funkcijas īstenošana tikai aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā, bet sākot no 2007.gada 1.aprīļa saskaņā ar 2006.gada 12.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.953 birojs pārņēma arī dzelzceļa avāriju izmeklēšanas funkcijas, lai izpildītu 2004.gada 29.aprīļa Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvas 2004/49.EK prasības.

Sakarā ar to, ka „Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam” no 2007.gada 1.aprīļa bija jāizmeklē arī dzelzceļa avārijas, vajadzēja mainīt biroja nosaukumu uz „Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs”. Tādēļ tika izstrādāti un Saeimā 2007.gada 29.martā pieņemti grozījumi likumā „Par aviāciju”, kas noteica jauno biroja nosaukumu – „Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs”. Šajos grozījumos tika arī noteikts, ka norma par nosaukuma maiņu stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūliju, lai līdz tam laikam varētu izstrādāt un pieņemt ar nosaukuma maiņu saistītās izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. 2007.gada 26.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika pieņemti trīs normatīvie akti:

• Ministru kabineta Noteikumi Nr.430 „Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.novembra noteikumos Nr.660 „Noteikumi par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu””;
• Ministru kabineta Noteikumi Nr.428 „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.973 „Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja nolikums””;
• Ministru kabineta Noteikumi Nr.426 „Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.393 ,”Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība””.

Šie minētie normatīvie akti tāpat kā grozījumi likumā „Par aviāciju”, kas attiecas uz biroja nosaukuma maiņu, stājās spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs dabu veic saskaņā ar 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 13.pielikumu, 1994.gada 21.novembra Eiropas Padomes Direktīvas 94/56/EK, 1994.gada likuma „Par aviāciju”, 2003.gada 25.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.660 „Noteikumi par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu” un 2005.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.973 „Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja nolikums”, kā arī saskaņā ar 1998.gada Dzelzceļa likumu un 1998.gada 6.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.393 „Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība.”

Saskaņā ar likumu „Par aviāciju” Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs:

1. izmeklē aviācijas nelaimes gadījumus, nopietnus incidentus un, ja tas nepieciešams lidojumu drošības uzlabošanai, arī incidentus;
2. izstrādā rekomendācijas aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu cēloņu novēršanai turpmākajā civilās aviācijas darbībā;
3. ziņo Satiksmes ministrijai par Latvijas Republikas teritorijā un citās valstīs notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem;
4. ziņo ieinteresēto valstu aviācijas institūcijām, personām un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijai par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem.

Saskaņā ar 1998.gada Dzelzceļa likuma 33.¹ pantu Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanu. Saskaņā ar 1998.gada 6.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.393 birojs katru gadu līdz 30.septembrim sagatavo gada pārskatu par iepriekšējā gadā izmeklētajiem negadījumiem, sniegtajiem drošības ieteikumiem un darbībām, kas veiktas saskaņā ar iepriekš izdotajiem ieteikumiem, un nosūta pārskatu Eiropas Dzelzceļa aģentūrai.

2007.gadā birojs veicis viena jauna dzelzceļa avāriju izmeklētāja apmācību pamatkursos, kas ļauj veikt neatkarīgu dzelzceļa avāriju izmeklēšanu. 2007.gadā birojs veicis arī viena speciālista apmācību. par Eiropas Koordinācijas Centra Aviācijas incidentu ziņošanas sistēmas izmantošanu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada Direktīvas 2003/42/EK prasību izpildi.

2007.gada 20.decembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi „Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, kas nosaka, ka Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam no 2010.gada 1.janvāra jāpārņem jūras negadījumu izmeklēšanas funkcijas.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktors

Ivars Alfrēds Gaveika

1. Pamatinformācija

1.1. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja (turpmāk – TNGIIB) statuss

 TNGIIB tika izveidots saskaņā ar 2006.gada 12.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.953 „Par smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūciju” uz Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja bāzes, pievienojot tam smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas funkcijas, kuras tas sāka pildīt ar 2007.gada 1.aprīli. TNGIIB ir satiksmes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Biroja darbības mērķis ir valsts pārvaldes funkcijas īstenošana aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā, kā arī smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas jomā.

TNGIIB darbu veic saskaņā ar 1944.gada 7.decembra Konvencijas par Starptautisko civilo aviāciju 13.pielikumu, 1994.gada 21.novembra Eiropas Padomes Direktīvu 94/56/EK ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvu 2004/49/EK Dzelzceļu drošības direktīva, likumu „Par aviāciju”, Dzelzceļa likumu, 2005.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.973 „Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja nolikums”, 2003.gada 25.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.660 „Noteikumi par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu” un Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.393 „Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība”.

1.2 TNGIIB darbības virzieni

Saskaņā ar likumu „Par aviāciju” Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs:

1. izmeklē aviācijas nelaimes gadījumus, nopietnus incidentus un, ja tas nepieciešams lidojumu drošības uzlabošanai, arī incidentus;
2. izstrādā rekomendācijas aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu cēloņu novēršanai turpmākajā civilās aviācijas darbībā;
3. ziņo Satiksmes ministrijai par Latvijas Republikas teritorijā un citās valstīs notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem;
4. ziņo ieinteresēto valstu aviācijas institūcijām, personām un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijai par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem.

TNGIIB analizē nelaimes gadījumu un incidentu cēloņus, kā arī sistematizē un uzglabā informāciju par visiem civilās aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem, kuros iesaistīti Latvijas Republikas Civilo gaisa kuģu reģistrā reģistrētie gaisa kuģi.

Saskaņā ar Dzelzceļa likumu, 1998.gada 6.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.393 „Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība” un TNGIIB nolikumu:

1. organizē, veic un kontrolē dzelzceļa avāriju izmeklēšanas darbības;
2. izstrādā ieteikumus līdzīgu dzelzceļa avāriju novēršanai nākotnē;
3. ziņo Satiksmes ministrijai par Latvijas Republikas teritorijā notikušajām dzelzceļa avārijām.
4. regulāri informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistīto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju, cietušos un to radiniekus, bojātās mantas īpašniekus, ražotājus, attiecīgos avārijas dienestus, personāla un lietotāju pārstāvjus.

TNGIIB analizē dzelzceļa avāriju cēloņus, kā arī sistematizē un uzglabā informāciju par visām Latvijas Republikas teritorijā notikušajām dzelzceļa avārijām.

2. TNGIIB darbības rezultāti

2007.gadā TNGIIB veicis viena nopietna aviācijas incidentu izmeklēšanu, kas saistīts gaisa kuģu vertikālā intervāla neievērošanu Gaisa satiksmes vadībā Rīgas atbildības zonā. Tāpat 2007.gada laikā TNGIIB Dzelzceļa avāriju izmeklēšanas nodaļas vadītājs beidzis izmeklēšanas pamatkursus, iegūstos atbilstošu sertifikātu, kas nodrošina iespēju, veikt patstāvīgu smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanu.

3. TNGIIB budžets un tā izlietojums

Saskaņā ar 2006.gada 19.decembrī pieņemto likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” TNGIIB budžeta programmas „Aviācijas un smagu dzelzceļa nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbības nodrošināšana” izpildei bija piešķirts Ls 190393.

TNGIIB darbības nodrošināšanai 2007.gadā tika izlietoti līdzekļi Ls 189807 apmērā, no tiem atlīdzībai Ls 119613, pārējiem kārtējiem izdevumiem Ls 64933 un kapitālieguldījumiem Ls 5261.

Kopējo līdzekļu izlietojumu un gada budžeta izpildes rezultātus raksturo tabulā atainotie rādītāji: (latos)

Aktīvi un pasīvi (kopsavilkuma bilance)  (latos)

Valsts budžeta programmas rezultatīvo rādītāju izpilde (skaits)

4. TNGIIB personāls

Pārskata gadā TNGIIB bija 8 amatu vietas, tajā skaitā 7 ierēdņu amatu vietas un 1 darbinieka amata vieta. Faktiski bija aizpildītas 6 ierēdņu amatu vietas un 1 darbinieka amata vieta. 2007.gadā TNGIIB tika iecelts amatā viens ierēdnis, kā arī vienam darbiniekam tika piešķirts ierēdņa statuss.

Biroja darbinieku vidējais vecums pārskata gadā bija 46 gadi.

TNGIIB darbinieku sadalījumu pa vecuma grupām 2007.gadā

Pārskata periodā TNGIIB strādāja 5 vīrieši un 2 sievietes.

 Visiem TNGIIB darbiniekiem bija augstākā izglītība. Četriem biroja darbiniekiem bija augstākā tehniskā izglītība aviācijas un dzelzceļa jomā un trim darbiniekiem – augstākā izglītība sociālās zinātnēs.

TNGIIB personāla apmācība un kvalifikācijas paaugstināšana 2007.gadā

5. Plāni nākamajam gadam

Nākamajā gadā TNGIIB plāno panākt dzelzceļa avāriju izmeklēšanas nodaļas štata vietu pilnīgu nokomplektēšanu un apmācību pamatkursos.

Saskaņā ar „Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu”, kas paredz TNGIIB pārņemt jūras negadījumu izmeklēšanas funkcijas no 2010.gada 1.janvāra, sagatavot telpas un darba vietas jūras negadījumu izmeklēšanas nodaļas izmeklētājiem.